Jau gadsimtiem ilgi efektīvākais dzēšanas līdzeklis ir ūdens. Ja nelaime notiek pie ezera vai upes, ir skaidrs, kur to ņemt. Bet kur iegūt tonnām ūdens pašā pilsētas vidū? Atbilde atrodas tieši zem mūsu kājām – pilsētas ūdensvada sistēmā ir iebūvēti hidranti (no sengrieķu valodas ὕδωρ (húdōr) jeb ūdens), kuriem ugunsdzēsēji glābēji var ātri pieslēgties. 17. gadsimtā pilsētu ūdensvadi bija vienkārši koka baļķi ar urbumu vidū. Kad izcēlās ugunsgrēks, ugunsdzēsējiem burtiski bija jārok zeme. Viņi…
Jau gadsimtiem ilgi efektīvākais dzēšanas līdzeklis ir ūdens. Ja nelaime notiek pie ezera vai upes, ir skaidrs, kur to ņemt. Bet kur iegūt tonnām ūdens pašā pilsētas vidū? Atbilde atrodas tieši zem mūsu kājām – pilsētas ūdensvada sistēmā ir iebūvēti hidranti (no sengrieķu valodas ὕδωρ (húdōr) jeb ūdens), kuriem ugunsdzēsēji glābēji var ātri pieslēgties. 17. gadsimtā pilsētu ūdensvadi bija vienkārši koka baļķi ar urbumu vidū. Kad izcēlās ugunsgrēks, ugunsdzēsējiem burtiski bija jārok zeme. Viņi atraka koka cauruli, uzbēra ap to valni un baļķī izurba atveri. Ūdens piepildīja izrakto bedri, un no šī "baseina" to smēla vai sūknēja ārā. Kad ugunsgrēks bija likvidēts, caurumā iedzina koka tapu, bedri aizbēra un virszemē nolika zīmi – lai…
