Dāvinājumi Latvijas Ugunsdzēsības muzejam
Latvijas vadošā stikla māksliniece Anda Munkevica, muzejam dāvinājusi autordarbu - pieminekļa “Zolitūde 21.11.” miniatūras maketu.
Pieminekli “Zolitūde 21.11.” atklāja 2015.gada 21.novembrī. Piemiņas vieta veidota kā divas gaismu nesošas vertikālas stikla stēlas būves nesošo kolonnu pamatnē, simbolizējot debesīs plūstošas skumju asaras, kā noiris dzīves valdziņš virzienā no zemes uz augšu. Gaismas skulptūrā apvienoti mūsdienīgi tēlniecības materiāli, unikālas un augstvērtīgas tehnoloģijas.
Anda Munkevica ir Stikla mākslas un dizaina AM studio vadītāja, sarīkojusi 14 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, piedalījusies vairāk nekā 60 grupu izstādēs, festivālos, biennālēs un simpozijos 19 pasaules valstīs.
2022.gads
Muzeja krājuma papildināšana ar pagājušā gadsimta pirmajā pusē ražotiem ugunsdzēsības darba rīkiem ir rets gadījums. Gada nogalē muzejs saņēma pasakainu Ziemassvētku dāvanu – hidropultu ar K.SHEL firmas zīmi, kas ražots Rīgā līdz 1935.gadam un ir ļoti labā saglabātības stāvoklī. Hidropults atrasts privātmājas bēniņos Sakas ielā, Rīgā. Mājas īpašnieks, Valdis Bērziņš, paskaidroja, ka māja nopirkta 1996.gadā no rīdzinieka Imanta Ozoliņa un bēniņos bija vēl citi hidropulti, bet slikti saglabājušies. Nēmot vērā šo apstākli, tika apkopota informācija no muzeja krājuma dokumentu un iespieddarbu kolekcijas par Pārdaugavas brīvprātīgām ugunsdzēsēju biedrībām (BUB) no to dibināšanas laika līdz 1935.gadam, kas ļauj domāt, ka priekšmeta īpašnieks bija Zolitūdes BUB, kura dibināta 1913.gadā un atradās Anniņmuižas ielā 81, Rīgā, kasieris Augusts Ozoliņš (LUM 255, “Ugunsdzēsējs”, LUS izdevums, 1927.g., Nr.4, lpp. 64-66).
Latvijas Ugunsdzēsēju Savienības (LUS) 1922.-1940.g. mēnešraksta “Ugunsdzēsējs” publikācijās daudz informācijas ir par hidropultu izmantošanu ugunsgrēkos 20.gadsimta pirmajā pusē Latvijas teritorijā. Izmantoja gan ārzemju ražojumus, gan Latvijas ražotāju piedāvājumus, piem. Ed.Opmaņa metālizstrādājumu rūpnīcas “EDO”, kas atradās Brīvības ielā 136/138, Rīgā un ugunsdzēšamo rīku rūpnīcas un tirdzniecības sabiedrības “Titans”, Brīvības ielā Nr.89, Rīgā, ražotus kombinēto putu un ūdens hidropultus “Argus” (LUM 269, “Ugunsdzēsējs”, LUS izdevums, 1929.g., lpp.218.).
Liels paldies Valdim B ē r z i ņ a kungam par tik vērtīgu vēsturisku dāvinājumu muzejam !
2021.gads
Muzeja krājuma pēdējais vērtīgākais papildinājums ir Aināra Radovica grāmata “Dubultu vēsture”. Grāmatas sadaļa “Rīgas Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība” ir ar vērtīgu vēsturisko un krāšņo ilustratīvo materiālu. A.Radovics ir viena no Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju biedrības organizatora un aktīva darbinieka Jura Radovica mazdēls, muzeja sadarbība ar kuru sākās jau 1987.gadā. Līdz šim muzeja vēstures zāles ekspozīciju papildina pagājušā gadsimta sākuma diplomi un 19.gs beigu Langenzipen & Co firmas rokas sūkņi. Viens no tiem ir eksponēts VUGD Rīgas reģiona brigades Cēsu daļā.
Liels paldies par sadarbību!
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu nodaļas vadītājs Guntars Šaripo kārtējo reizi nodeva muzeja krājumā paziņas Natālijas Kibisovas uz meža ceļa Garkalnes novadā, Jaunciemā, netālu no Ķīšezera atrastu nozīmi, kas izrādījās unikāla 20.gs. sāk. Jēkabpils brīvprātīgo ugunsdzēsēju piederības zīme, kāda muzeja krājumā vēl nav bijusi. Muzejs pateicīgs G.Šaripo par saudzīgu attieksmi pret vēsturisko vērtību saglabāšanu un regulāru muzeja papildināšanu ar unikāliem artefaktiem.
2020.gads
2020.gadā Latvijas Ugunsdzēsības muzeja krājums papildināts ar pagājušā gadsimta 20.-to -30.-to gadu fotogrāfijām, kas mūsdienās notiek arvien retāk. Jau no muzeja atklāšanas 1978.gadā ekspozīcijā goda vietā ir melna ādas ķivere, šī ķivere savu īpašnieku pasargājusi vismaz trīs lielu ugunsgrēku dzēšanā Rīgā: 1927. un 1930.gadā dzēšot ugunsgrēku fabrikā Provodņik, 1929.gadā akciju sabiedrībā Delka u.c.
Aleksandrs Spiridonovs (1901.- 1978.) ugunsdzēsībai veltījis visu savu mūžu. Muzeja krājumā nonāca piecas fotogrāfijas, pieci portreti, sākot no 1924. gada līdz 1933.gadam, kur redzama A.Spiridonova izaugsme izvēlētajā profesijā. Viņš bijis Rīgas pils. III. ugunsdzēsēju nodaļas un Rīgas Pētera brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs. Apbalvots ar Latvijas ugunsdzēsēju biedrību un organizācijas savienības apbalvojumiem “ Par cītību “ III šķ. 1931.gadā un “Par izcilus nopelniem ugunsdzēsībā” IV šķ. , 1934.gadā, beidzis VIII Virsnieku pārbaudes kursus, 1933.g. Jau no muzeja atklāšanas 1978.gadā ekspozīcijā goda vietā ir melna ādas ķivere, šī ķivere savu īpašnieku pasargājusi vismaz trīs lielu ugunsgrēku dzēšanā Rīgā: 1927. un 1930.gadā dzēšot ugunsgrēku fabrikā Provodņik, 1929.gadā akciju sabiedrībā Delka u.c.
Austris Gaņģis, bijušais no 1986.gada līdz 2013.gadam VUGD Ogres daļas ugunsdzēsējs-glābējs, ugunsdzēsējs trešajā paaudzē, nodeva muzejam savas dzimtas arhīva pagājušā gadsimta pirmās puses 29 fotogrāfijas, saistītas ar ugunsdzēsēju darbu. Pirmais dzimtas pārstāvis Nikolajs Gaņģis (1885.-1941.) no 1918.gada līdz 1920.gadu vidum bija Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas 3.nodaļas kučieris. N.Gaņģa dēli Nikolajs un Eduards bija Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas ugunsdzēsēji. Fotogrāfijās redzami ugunsdzēsēji gan darbā, gan sporta nodarbībās un atpūtā, gan nozīmīgās personas ugunsdzēsībās attīstības vēsturē.
Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju brigādes 4.nodaļas darbinieki - 1.vietas ieguvēji volejbolā depo pagalmā Hanzas ielā 5, 20.gs.30.gadu beigas.
Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas 1.nodaļas darbinieki depo pagalmā Maskavas ielā 1b, 20.gs. 30.gadu sākumā. Pirmajā rindā piektais no kreisās sēž 2.nodaļas brandmeistars Jānis (Žanis) Ansons, sestais Rīgas brandmajors Arturs Kiesners, astotais brandmajora palīgs Eižens Leija, devītais 4.nodaļas brandmeistars Eduards Lapovics.
Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas 1.nodaļas darbinieki praktiskajās apmācībās pie ēkas Maskavas ielā 5, 20.gs. 30.gadu otrā puse.