1924.gada 26.jūlijā ar Valsts prezidenta J.Čakstes dalību, A.Strekavina vadībā Latvijas Ugunsdzēsēju savienības telpās Rīgā, Zirgu ielā 3. atklāts Baltijas valstīs un Latvijā pirmais ugunsdzēsības muzejs.
1911. gada 1. janvārī nodots ekspluatācijā Hanzas ielā 5. uzbūvētais ugunsdzēsēju depo ar dzīvokļiem brandmeistaram, viņa vietniekam, mašīnistam, četriem kučieriem, pieciem precētiem un astoņiem neprecētiem ugunsdzēsējiem un zirgu stalli desmit zirgiem.
Depo projektu izstrādāja arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings, ēkas gaišās apmestās ārsienas mijas ar sarkanu ķieģeļu mūri un izteiksmīgu augstu dakstiņu jumtu, kas vainagojas ar barokāli stilizētu šļūteņu žāvēšanas torni. Šādai stilistikai nav tiešu analogu Pasaules vēsturē. Depo ir Rīgas būvmākslas mantojuma daļa un Kultūras piemineklis (Kultūras pieminekļa Valsts aizsardzības Nr.8150).
Pēc II.Pasaules kara līdz 1974.gadam depo Hanzas ielā 5 darbojās Ugunsdzēsības mācību centrs ar mācību ugunsdzēsības daļu. 1974.gadā Mācību centrs pārdislocēts uz jaunām telpām Ķengaragā un līdz 1978.gadam depo ēka pastāvēja klusā vientulībā.
Latvijas PSR Ministru Padomes 1974.gada 1.aprīļa lēmuma Nr. 173 “Par ugunsdrošības propagandas pilnveidošanu republikas iedzīvotāju vidū” 4.punkta normas uzdeva Latvijas PSR Iekšlietu ministrijai organizēt Rīgā pastāvīgi darbojošos ugunsdzēsības tehnisko izstādi.
1978.gadā PSRS Ugunsdzēsības sporta federācija uzticēja Rīgai rīkot Sociālistisko sadraudzības valstu ugunsdzēsības sporta sacensības un Starptautiskās ugunsdzēsēju asociācijas (CTIF) konferenci.
1978.gada 4.septembrī par godu ievērojamajiem pasākumiem, pēc ēkas rekonstrukcijas Hanzas ielā 5 PSRS iekšlietu ministra vietnieks K.Ņikitins un LPSR iekšlietu ministrs M. Drozds svinīgi atklāja Ugunsdzēsības tehnikas izstādi un muzeja idejas autors, Latvijas Ugunsdzēsības pārvaldes priekšnieks Gundaris Forands no celtniekiem saņēma simbolisko muzeja atslēgu.
Ar 1980. gada 1. oktobri Ugunsdzēsības tehniskajai izstādei piešķirts valsts atzīta Latvijas PSR Ugunsdzēsības tehnikas muzeja statuss.
Patlaban Latvijas Ugunsdzēsības muzejs ir akreditēta sabiedrībai pieejama pētnieciska un sabiedrību izglītojoša Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienība, kas veicina sabiedrības drošības kultūras pilnveidošanu, vāc, saglabā, pēta, izstāda un popularizē ar Latvijas ugunsdzēsības un civilās aizsardzības vēsturi un mūsdienām saistītas vērtības. Muzejs ir viens no respektablākajiem šīs nozares vēstures glabātājiem Baltijas valstīs un Latvijā, ar ko unikāls starp citiem muzejiem. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas ugunsdzēsības un civilās aizsardzības vēstures mantojumu no 1865.gada līdz mūsdienām.
2023. – 2024.g.g. ar ES fondu finansējuma piesaisti muzejā notiks vērienīga pamatekspozīcijas rekonstrukcija ar daudzu, uz modernām tehnoloģijām balstītu, interaktīvu ekspozīcijas elementu izveidi dažādu ārkārtas situāciju simulācijai un korektas rīcības pamatzināšanu un iemaņu apguvei, sabiedrības ikdienas drošības kultūras pilnveidošanai.
