Otrā pasaules kara laikā Rīga cieta gan padomju, gan vācu uzbrukumos. Par darba apstākļiem, tuvojoties vācu armijai, savās atmiņās par 1944. gada oktobri raksta Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas IV nodaļas ugunsdzēsējs Rūdolfs Smilga. “Vislielākā nelaime bija ūdens trūkums, jo pilsētas ūdensvads bija uzspridzināts. Rīgas degšanas blāzmu varēja redzēt vairākus desmitus kilometrus tālu. Lai gan liela daļa pilsētas centra māju bija no mūra, tomēr iekšpuses un jumta konstrukcijas bija veidotas no koka, tās dega ar lielu liesmu. Virs Rīgas bija tādi dūmi, ka skaidru debesi nevarēja saskatīt. Uzstādītie laika degļi izraisīja arvien jaunas degšanas, un šādos apstākļos dzēst bija bīstami, jo ne vienā vien mājā atradās mīnas. It visur rēgojās…