19.gs. otrajā pusē Rīgā strauji attīstījās rūpniecība, tirdzniecība, un transports, neizbēgami nesot līdzi arī postošus ugunsgrēkus, ar ko bija grūti cīnīties mazskaitliskajiem profesionālajiem ugunsdzēsējiem, tāpēc 1864. gadā ierēdņa Ivana Himillera vadībā uzsāka ziedojumu vākšanu, lai par gūtajiem ienākumiem iegādāties savam laikam moderno Carl Metz rokas ugunsdzēsības sūkni un veidotu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. 19. novembrī ievēlēta biedrības valde ar divpadsmit biedriem I.Himillera vadībā. 1865. gada 15.februārī I.Himillers Pēterburgā apstiprinājis Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības statūtus. Biedrības ugunsdzēsēji sadalīti četros iecirkņos- Rātslaukumā, Pēterburgas, Maskavas un Jelgavas priekšpilsētās. Biedrības karogs…