Viena no spilgtākajām ugunsdzēsēju glābēju aroda ekipējuma sastāvdaļām ir ķivere. Starp vairākām, kas atrodas Latvijas Ugunsdzēsības muzeja krājumā, spožs paraugs ir Aleksandra Spiridonova (1901-1978) – Pētera brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedra un Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas 3. nodaļas dzēsēja – ādas ķivere.
No ādas izgatavotas ķiveres 19. un 20. gadsimta mijā aizstāja trauslās, kaut ļoti dekoratīvās, misiņa un alumīnija galvassegas. A. Spiridonova ķiveres forma ar izteiksmīgo pīķi, kas darināts liesmas formā, balstīta prūšu armijas pīķotajās ķiverēs (Pickelhaube vācu val.). Dekoratīvā liesmiņa bija paredzēta valkāšanai tikai parādēs. Veicot ikdienas darbus to bija paredzēts aizstāt ar ventilācijai pielāgotu vāciņu. Šādas formas ķiveres izmantoja Berlīnes pilsētas ugunsdzēsēju komanda un to dizainu pārņēma arī Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju komanda Pirmā pasaules kara priekšvakarā (1914-1918).
Šādas, vēl samērā dekoratīvas, ādas ķiveres Latvijā izmantoja līdz 1937. gadam. Taču uz materiāla maiņu mudināja ādas dārdzība, karstuma un mitruma izraisītās deformācijas ķiverei, kā arī to nespēja pasargāt no šķembām un gruvešiem aviācijas uzlidojuma gadījumā. Tādēļ ar Iekšlietu ministrijas 1937. gada lēmumu, Rīgas pilsētas ugunsdzēsēju ādas ķiveres aizstāja niķeļa un hroma sakausējuma ķiveres, kas darinātas pēc armijas parauga.
Ieskats šīs vienas ķiveres vēsturē parāda, kā ugunsdzēsības individuālie aizsardzības līdzekļi allaž iet vienā solī ar tehnoloģiskajām iespējām, lai reaģētu uz laikmeta izaicinājumiem un gādātu par līdzcilvēku drošību!
Latvijas Ugunsdzēsības muzejs sveic dienesta kolēģus Ugunsdzēsēju un glābēju dienā!