Civiliedzīvotāju aizsardzība bruņotu konfliktu laikā vienmēr ir bijis viens no svarīgākajiem uzdevumiem.
Pirmā un Otrā pasaules kara laikā dzīvību zaudēja miljoniem civiliedzīvotāju un 1949. gadā Diplomātiskajā konferencē Ženēvā pieņēma IV Ženēvas Konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā.
No 20.gs. 30.tajiem gadiem Latvijas likumdošana paredzēja iedzīvotāju kolektīvo un individuālo aizsardzību un sabiedrības izglītošanu pašaizsardzības pamatos.
"Aukstā kara" bruņošanās sacensības laikā starp ASV ar tās sabiedrotajiem un Padomju savienību, 1950.gados aizsākās intensīva aizsargbūvju celtniecība, paredzot arī katra iedzīvotāja nodrošināšanu ar gāzmaskām.
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas bija centieni saglabāt esošās aizsargbūves, bet dzīvē tas netika īstenots. Iedzīvotājiem paredzētās gāzmaskas u.c. individuālos aizsardzības līdzekļus valsts materiālajās rezervēs uzglabāja līdz 2008.gadam, vēlāk jaunas rezerves neatjaunoja.
Krievijas iebrukums Ukrainā 2022.gadā un karadarbība apliecina valsts civiliedzīvotāju aizsardzības nodrošinājuma nepieciešamību militāra konflikta vai kara gadījumā.
Izstāde papildināta ar uzskates materiālu "72 stundas" un videomateriālu: Kā sagatavoties krīzei miera laikā? un Ko darīt pirmajās 72 stundās?
Fotogalerija Izstādes atklāšana 17.05.2024.