19.gs. otrajā pusē Rīgā strauji attīstījās rūpniecība, tirdzniecība, un transports, neizbēgami nesot līdzi arī postošus ugunsgrēkus, ar ko bija grūti cīnīties mazskaitliskajiem profesionālajiem ugunsdzēsējiem, tāpēc 1864. gadā ierēdņa Ivana Himillera vadībā uzsāka ziedojumu vākšanu, lai par gūtajiem ienākumiem iegādāties savam laikam moderno Carl Metz rokas ugunsdzēsības sūkni un veidotu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.
19. novembrī ievēlēta biedrības valde ar divpadsmit biedriem I.Himillera vadībā. 1865. gada 15.februārī I.Himillers Pēterburgā apstiprinājis Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības statūtus. Biedrības ugunsdzēsēji sadalīti četros iecirkņos- Rātslaukumā, Pēterburgas, Maskavas un Jelgavas priekšpilsētās.
Biedrības karogs apliecina: “Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dib.1865.g.” Kā ziņo laikraksta Rigasche Zeitung (17.05.1865) 111. numurs 1865. gada 17. maijā izcēlies ugunsgrēks vecākā skursteņslaucītāja Hackes mājā Aleksandra (tagad Kaļķu) ielā, tuvākā Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības nodaļa devusies savā pirmajā izsaukumā un veiksmīgi apdzēsusi uguni.
Atzīmējot šo vēsturisko notikumu, 17. maiju uzskata par biedrības pastāvēšanas sākumu.
Apliecinot pateicību un cieņu Latvijas ugunsdzēsēju paaudzēm, Saeima noteikusi 17.maiju par profesionālajiem svētkiem - Ugunsdzēsēju un glābēju dienu.