Tuvojoties Ziemassvētku laikam, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs atgādina par līdzcilvēku savstarpējā atbalsta nepieciešamību.
20. gadsimta trīsdesmitajos gados nozīmīgu palīdzību brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem sniedza viņu sievas, kuras apvienojās ugunsdzēsēju biedrību dāmu komitejās jeb pulciņos. Komitejas darbu vadīja prezidijs, kura sastāvā bija komitejas vadītāja, viņas vietniece un sekretāre. Prezidijs sasauca komitejas kopsapulces un apspriedes. Dāmu komitejas dalībnieces valkāja formas tērpus, rokas lentes un cepures. Ugunsdzēsējiem bija pienākums sveicināt uz ielas sastaptu sievieti, ja tā bija ģērbta dāmu komitejas formas tērpā vai arī valkāja formas cepuri.
Dāmu komiteju galvenie uzdevumi bija saistīti ar ugunsdzēsēju kultūras un saimnieciskās dzīves veicināšanu. Komiteju uzraudzībā bija ziedojumu un naudas līdzekļu piesaiste, kas visbiežāk tika īstenota ar labdarības tirdziņu un mantu loteriju palīdzību. Visi šajos pasākumos iegūtie līdzekļi uzreiz tika nodoti brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības kasē. Tāpat dāmu komitejas pārraudzībā bija biedrību karogu izgatavošana un pasniegšana biedrības gadasvētkos, darbarīku iesvētīšanas svinību, svētku maltīšu un citu sarīkojumu organizēšana.
Neatņemama tradīcija bija Ziemassvētku eglītes rīkošana bērniem. 1937. gadā Rīgas dzelzceļmezgla brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dāmu komitejas sarīkotajā Ziemassvētku eglītē pulcējās ap 200 bērnu. Pasākuma programma bija plaša – bērnu un pieaugušo priekšnesumi, dziesmas, mūzika un dzeja, kā arī Ziemassvētku vecīša parādīšanās. Pēc apdāvināšanas sekoja rotaļas un dejas, vēstī žurnāla “Ugunsdzēsējs” 1937. gada pirmais numurs.