ugunsdzēsēja Rūdolfa Smilgas portrets formas apģērbā

Otrā pasaules kara laikā Rīga cieta gan padomju, gan vācu uzbrukumos. Par darba apstākļiem, tuvojoties vācu armijai, savās atmiņās par 1944. gada oktobri raksta Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas IV nodaļas ugunsdzēsējs Rūdolfs Smilga.

“Vislielākā nelaime bija ūdens trūkums, jo pilsētas ūdensvads bija uzspridzināts. Rīgas degšanas blāzmu varēja redzēt vairākus desmitus kilometrus tālu. Lai gan liela daļa pilsētas centra māju bija no mūra, tomēr iekšpuses un jumta konstrukcijas bija veidotas no koka, tās dega ar lielu liesmu. Virs Rīgas bija tādi dūmi, ka skaidru debesi nevarēja saskatīt. Uzstādītie laika degļi izraisīja arvien jaunas degšanas, un šādos apstākļos dzēst bija bīstami, jo ne vienā vien mājā atradās mīnas. It visur rēgojās drupas un pelni.”

R. Smilga dežurēja Rīgas pilsētas Ugunsdzēsēju komandas IV nodaļā Hanzas ielā 5, vācu okupācijas laikā arī Slokas ielā izvietotajā ugunsdzēsēju daļā. Šo posteni izveidoja vācu armija, jo Slokas ielā atradās lidmašīnu motoru remontdarbnīcas ar apjomīgām aviācijas benzīna rezervēm. Smilga atminas: “Nodaļas rīcībā bija divas ugunsdzēsēju automašīnas, un ugunsdzēsēji strādāja divās maiņās, katrā pa 24 stundām. Izbraukumu bija daudz. Izbraucām uz ugunsgrēkiem Ropažos, Jūrmalā, Salaspilī uz meža ugunsgrēkiem, Tukumā piedalījāmies ugunsgrēka dzēšanā slimnīcā.”

Latvijas Ugunsdzēsības muzeja krājumā esošās Rūdolfa Smilgas atmiņu pierakstu burtnīcas atspoguļo gan kara atstāto postu pilsētai un ugunsdzēsējiem, gan vācu un padomju režīmu radītos pārkārtojumu ugunsdzēsības dienestā.