Fotogrāfijās: Bruņenieks ar ziedu pušķi rokās muzeja Slavas zālē un otrajā foto armijas ziemas formas apģērbā stāv pie ēkas

Atvaļināta ģenerālmajors Ilmārs Bruņenieka atmiņu pieraksts

Fragments no bijušā Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka civilajā aizsardzībā, Civilās aizsardzības štāba priekšnieka, vēlāk Latvijas Republikas Civilās aizsardzības  centra direktora vietnieka un turpmāk VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieka, atvaļinātā ģenerālmajora Ilmāra Bruņenieka (2025.gada 18.jūlijā būtu svinēta dzīves 94. Jubileja) atmiņām.   

“Dažādu negadījumu manā dienesta laikā bija daudz. Plūdi Jēkabpilī, mežu ugunsgrēku dzēšana, Ķeguma tilta sabrukšana un atjaunošana, 10 000 kubikmetru naftas produktu noplūde Bauskas rajonā, kuru novēršot gandrīz nodedzinājām Jelgavu. Īpaša interese man radās par plūdu draudiem Latvijā. Esmu apkopojis materiālus par plūdu postu Daugavā kopš 1932.gada. Taču pats grūtākais uzdevums bija Černobiļas atomreaktora (AES) katastrofas seku likvidēšana. Avārija notika 1986.gada 26.aprīlī. Operatīvā grupa no Latvijas manā vadībā darbojās no 25.novembra līdz 28.decembrim. No mūsu republikas turp aizsūtīja septiņus tūkstošus cilvēku. Pavisam tur decembrī strādāja septiņi civilās aizsardzības pulki -12 000 cilvēki un apmēram 8000 dažādu transportlīdzekļu. Mūsu uzdevums bija Pripetes pilsētas attīrīšana no radiācijas un stacionāro tehnikas apstrādes punktu būvniecība. AES apkārtnē dzīvojošie un visas valsts iedzīvotāji laikus nebija informēti, kā rīkoties  radiācijas noplūdes gadījumā. Pripetē 1,5-3km attālumā no atomreaktora dzīvoja apmēram 50 000 iedzīvotāju. Apkārt AES izveidoja divas zonas- desmit un trīsdesmit kilometru rādiusā. Pārvietojos ar Volgu, kas šajā apvidū atradās jau kopš maija. Lai kā to mazgāja un tīrīja, radiāciju neizdevās novērst. Man bija izdota caurlaide ar uzrakstu “Visur”. Strādājām zonā, bet nakšņojām ārpus tās, kur mazāka radiācija. Radiācija ir viltīga, tās iedarbības sekas jūt tikai pēc laika. Reālo stāvokli Černobiļā zināja tikai nedaudzi. Atgriežoties mājās, mana uzņemtā radiācijas deva bija gandrīz sešdesmit rentgeni. No Latvijas septiņu tūkstošu iesaukuma apmēram pusotra tūkstoša vairs nav mūsu vidū. Dažādas veselības problēmas izjūt visi černobilieši. Man starojums iedarbojas galvenokārt uz sirdi, esmu jau piedzīvojis infarktu, mediķi man trīsreiz mainījuši sirds stentu. Ļoti sāp rokas.

2008.gadā septiņdesmit septiņu gadu vecumā aizgāju pensijā, mans darba stāžs ir septiņdesmit gadi: četrdesmit četri gadi kara dienestā un divdesmit seši civilajā dienestā. Dienests Sahalīnā, viens gads dienestā skaitījās kā pusotra, savukārt Ziemeļos trīs gadi viena gada vietā. Pildot darba pienākumus, esmu bijis divdesmit vienā valstī, tajā skaitā arī civilās aizsardzības štāba darbinieku mācībās ASV