Ugunsdzēsības dienesta veterāns, bijušais sakaru priekšnieks, atv. pulkvežleitnants Aleksejs Skaredovs atceras:
“20.gs. 70.to gadu beigās rudens naktī izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas Jūras ostas elevatorā. Atbilstoši dienesta rīcības algoritmiem uz sarežģītiem ugunsgrēkiem izsūtīja plānošanas dokumentos uzskaitītos resursus, t.sk. par sakaru nodrošināšanu notikuma vietā atbildīgās amatpersonas.
Saņēmis izsaukumu ierados ugunsgrēka vietā, izvērtējot situāciju sapratu, ka ar darba apjomu viens galā netikšu un caur radio sakariem lūdzu izsaukt palīgā manu kolēģi Anatoliju Boiko. Centrālā ugunsdzēsības sakaru punkta dispečeri sakaros ar traucējumiem bija sapratuši, ka ugunsgrēka dzēšanai nepieciešams kuteris “Boikij” (ar jaudīgu ūdens padeves sūkni un stacionārajiem lafetes stobriem aprīkots Rīgas ostas velkonis, kas ugunsdzēsējiem regulāri sniedza atbalstu ugunsgrēku dzēšanai vietās ar nepietiekošu ūdensvadu ūdens atdevi). Velkonis ieradās un patiešām izrādījās ļoti nepieciešams, savlaicīgi ievērojami veicinot ugunsgrēka dzēšanu.
Vēlāk, komandieru mācībās analizējot ugunsgrēka dzēšanas organizāciju noskaidroja, kurš, pateicoties virsnieka uzvārdam, izsauca velkoni. Anatolijam Boiko uz ilgu laiku nostiprinājās iesauka: ”Kuteris Boikijs””.