Ugunsdzēsības dienesta veterāns, atvaļinātais apakšpulkvedis Visvaldis Voins atceras pirmās republikāniskās sacensības ugunsdzēsības sportā 1947.gada 18.septembrī:
“Par šo sacensību absolūto uzvarētāju kļuva Rīgas 1.Patstāvīgās militarizētās ugunsdzēsības daļas seržants Viktors Rubenis, kuram bez labā sportiskā rūdījuma bija pieredze vissavienības sacensībās. Viktors bija drosmīgs ugunsdzēsējs - nodaļas komandieris ar augstu pienākuma apziņu, dedzīgs ugunsdzēsības dienesta patriots. Ugunsdzēsības dienestā viņš ienāca kā vispusīgs sportists un tāds arī palika līdz savai aiziešanai atpūtā pēc daudziem nodienētiem gadiem. Jau 1943.gadā viņš izcīnīja Latvijas meistara (čempiona) titulu boksā pusvidējā svarā junioriem. 1948.gadā - godalgotu vietu “Dinamo” riteņbraukšanas sacensībās šosejā, bet 1951.gadā ieguva pirmo vietu vissavienības neklātienes sacensībās burāšanā “Taifūns” jahtu klasē un ilgus gadus bija republikas ugunsdzēsības sporta avangardists.
Pirmajās republikāniskajās sacensībās vingrinājumā “Uzkāpšana pa triecienkāpnēm” viņš uzvarēja ar rezultātu 29,3 sek., bet grūto 100 m šķēršļu joslu pārvarēja tieši 60 sekundēs.
100 metru šķēršļu joslā bija uzstādīti 8 šķēršļi. Sportists, ģērbies pilnā apbruņojumā (uzkabes un brezenta tērpa kopsvars aptuveni 10,0 kg) ar bomkāpņu palīdzību (svars - 9,5 kg) pārvar 3,5 metrus augstu sētu, tad pārveļas pāri 2 m augstai sētai, ar divām 20 m garām šļūtenēm rokās pārskrien 10 m garam un 18 cm platam baļķim, savieno savā starpā šļūtenes un pievieno trīszaru dalītājam, pievieno stobru, izlien cauri 10 m garam, zemam labirintam un finišē ar 60 kg smagu cilvēka manekenu rokās. Sacensības, nenoliedzami, bija interesantas un bagātas negaidītām situācijas izmaiņām izpildes gaitā, taču prasīja daudz laika, inventāra un pārāk daudz spēka no sportistiem. Pārvarot augsto sētu, sportisti nereti guva smagas traumas.”
Laika gaitā 100 metru šķēršļu joslas pārvarēšanā notika izmaiņas: vispirms 1948.gadā tika atcelta 60 kg smagā manekena “līdzdalība”, bet 1954.gadā - arī augstā sēta un labirints, ko sportisti bija iesaukuši par peļu slazdu”.
Visvaldis Voins “Latvijas ugunsdzēsības sporta vesture (līdz 1980.g.)” R., 1990