1963.gada 15.novembra rītā Valsts Filharmonijā Vecrīgā, Amatu ielā 6 (pašlaik- Lielā Ģilde) apkopēja aizkulisēs ielikusi spainī elektrisko ūdens sildītāju un aizgājusi. Ūdens izvārījies, spainis uzkarsis, aizdegusies skatuves grīda un aizkars. Ugunsgrēku pamanījuši, filharmonijas darbinieki nolēmuši paši likvidēt liesmas. Licies, ka tas izdevies, bet uguns pa priekškaru bija pārmetusies uz bēniņiem. Ugunsgrēks atklāts krietni pirms deviņiem rītā, ugunsdzēsējiem paziņots tikai pulksten 9.30.
Kad ieradās ugunsdzēsēji dega skatītāju zāles pārsegums un bēniņi 600 kvadrātmetru platībā, ēkā blīvs sadūmojums un augsta temperatūra. Darbu bremzēja ūdensvadā aptrūcies ūdens. Atslēdzot vairākus pilsētas ūdensvada iecirkņus, palielināja spiedienu Vecrīgas ūdensvadā un papildus iesaistīja ugunsdzēsēju kuteri “Bodrij”,ūdens padevei no Daugavas. Pēc trim stundām ēkas nesošās koka konstrukcijas izdega, zaudēja nestspēju, radot pārseguma nogruvuma draudus. Piecpadsmit minūtes pirms nogruvuma 15 ugunsdzēsējus paspēja pārdislocēt ārpus bīstamās zonas. Neilgi pēc pulksten 12.30 nogruva bēniņi, iegāzās pārsegums un sešas tonnas smagā lustra zāles centrā. Pēc stundas- nākamais nogruvums, kopā ar septiņiem ugunsdzēsējiem, kurus izdevās veiksmīgi izglābt no gruvešiem. Draudēja atlikušās bēniņu pārseguma daļas nogrūšana, uz jumta un bēniņos veica papildus drošības pasākumus, ko pārsteidza jauns pārseguma nogruvums, noraujot lejā 4 ugunsdzēsējus. Bojā gāja Rīgas 2.daļas ugunsdzēsējs Ļevs Sidorovs, pārējie guva smagus savainojumus.
Cīņa ar uguni ilga sešas stundas, pulksten 15.37 ugunsgrēku likvidēja. Dzēšanā izmantoja 15 autocisternas un auto sūkņus, trīs automehāniskās kāpnes, divus šļūteņu automobiļus, divas speciālos ugunsdzēsības automobiļus, kuteri un daudz citus resursus.
Tāda izrādījās elementāra ugunsdrošības prasību pārkāpuma cena…