Vietu, kas šobrīd zināma kā Jūrmala, izauga ap Dubultiem 19. gadsimta sākumā. Pārējās atpūtas vietas – Majori (toreiz Maiorenhof), Buļļi, Bulduri (Bilderlingshof), Edinburga (tagadējie Dzintari), Karlsbāde (Melluži) un Asari izveidojās jau vēlāk. Līdz ar rosību peldvietās, aizsākās plaša koka ēku jeb vasarnīcu būve. Šīs vieglās konstrukcijas gan gluži nemanot varēja kļūt par liesmu upuri.
1875. gadā tika kalti pirmie plāni par biedrības dibināšanu, bet pirmā sapulce notika 1876. gada 1. februārī, savukārt komandas darbības sākums ir 1876. gada 16. maijs. Tai bija divas nodaļas – Dubultos un Majoros. Vēlāk papildus nodaļas izveidojas arī Jaundubultos, Mellužos, Edinburgā un 1912. gadā – Asaros. Savukārt 1905. gadā savu darbu uzsāk Majoru Vasaras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kuras nosaukums jau norāda uz mērķi rūpēties par iemītnieku drošību tieši šajā gadalaikā. Tā bija vienīgā biedrība Latvijā, kas strādāja tikai vasaras periodā un tās darbības lauks aptvēra Majorus, Dubultus un Edinburgu. Bez tam savi brīvprātīgo formējumi bija Bulduros, Ķemeros un Slokā.
Salīdzinoši lielais biedrību vai nodaļu skaits saistīts arī ar to, ka tikai 1920. gadā vasarnīcu ciemati jeb peldmiesti tika apvienoti pilsētā ar nosaukumu Rīgas Jūrmala. Ziemas mēnešos tajā dzīvoja ap 10 000 iedzīvotāju, savukārt vasaras mēnešos iedzīvotāju skaits varēja sasniegt pat 40 000. Atvērās veikali, kafejnīcas, koncertu vietas, taču tam līdzi nāca arī ugunsbriesmas. Divdesmitajos gados Rīgas Jūrmalas ugunsdzēsēju darbības rajons aptvēra 19 kilometru garu joslu.
Lai vasaras bezrūpība nepārvērstos nelaimē, neaizmirsīsim par drošību – atpūšoties pie dabas, kurinot – atļautajās vietās! – ugunskurus vai grilus, sildot vasarnīcu drēgnākās dienās un, protams, baudot ūdens priekus.
Latvijas Ugunsdzēsības muzejs novēl bezbēdīgas vasaras dienas!
Attēls: Rīgas Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas biedri 1938. gada 6. septembrī.
Fotogrāfs Tālivaldis Lindbergs, Rīgas Jūrmala, Dubultu prospekts.
LUM 7359