17.maijs - Ugunsdzēsēju un glābēju diena
1864.gada nogalē, Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dibināšanas sanāksmē par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja ierēdni Ivanu Himilleru (1835-1876).
1865.gada 15.februārī apstiprināja organizācijas statūtus un Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība uzsāka darbu – vāca ziedojumus, iegādājās nepieciešamo aprīkojumu, organizēja apmācības un izveidoja četras nodaļas.
Par saziedotiem līdzekļiem pie tā laika pazīstamā vācu inženiera Kārļa Meca Heidelbergā nopirka ugunsdzēsēju rokas sūkni (skatāms muzeja ekspozīcijā). K.Mecs ieradās Rīgā un demonstrēja sava izgudrojuma priekšrocības.
1865.gada 17.maijā Rīgas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības komandas pirmo reizi izbrauca uz Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela), kur bija izcēlusies ugunsnelaime skursteņslaucītāju mājā. Pirmā ugunsgrēka vietā ieradās komanda no Vidzemes priekšpilsētas, tad Rātslaukumā izvietotā komanda. Rīgas brīvprātīgie ugunsdzēsēji atvēra jaunu vēstures lapaspusi cīņā ar ugunsgrēkiem, ieliekot pamatus organizētai ugunsgrēku dzēšanas kārtībai.
Rīgas ugunsdzēsēju darbība ieguva arvien lielāku sabiedrības atbalstu, saņemot bagātīgus pabalstus un dāvinājumus, tādējādi attīstot tehnisko aprīkojumu – iegādājoties rokas un tvaika sūkņus, mehāniskās kāpnes un šļūtenes. Arī Anna Ģertrūde Vērmane (1750-1827) dāvinājusi Rīgas pilsētai ne tikai zemi parka ierīkošanai, bet arī ziedojusi līdzekļus ugunsdzēsēju sūkņa iegādei.
Apliecinot, ka ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības nozares pārstāvji ar savu pašaizliedzīgu darbu iedzīvotāju drošības stiprināšanā pelnījuši visas sabiedrības atzinību un pateicību, Latvijas Republikas Saeima 2011.gada 7.aprīlī pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, paredzot, ka turpmāk 17.maijs ir Ugunsdzēsēju un glābēju diena.